Iestājoties tuvinieka nāvei, mantiniekiem, ne vēlāk kā gada laikā kopš persona ir mirusi, jādodās pie notāra, kas sagatavo dokumentu par stāšanos mantojumā, kas sastādīts saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.618. Šis dokuments ir Mantojuma apliecība, kas apliecina mantošanas tiesības, taču tas neapliecina mantinieka īpašumtiesības uz mantojumu. Likumā nav noteikts mantojuma apliecības izņemšanas termiņš, taču to nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi.
Saturs:
Iesniedzamie dokumenti mantojuma apliecības saņemšanai
Lai saņemtu mantojuma apliecību, mantiniekiem jāgriežas pie Zvērināta notāra, kas apkalpo mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas reģionu, iesniedzot sekojošus dokumentus:
- Mantojuma pieteicēja pase;
- Mirušā miršanas apliecība (ja persona mirusi ārzemēs, tad jāiesniedz dokuments, kas apliecina miršanas faktu);
- Valsts vai attiecīgās pašvaldības iestādes izziņa, kas apliecina mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu ( ja mantinieks dzīvoja turpat, kur mirušais tad jāiesniedz izziņa arī par viņa dzīvesvietu);
- Dokumenti, kas var apliecīnāt mantojuma tiesības, radniecību vai laulību;
- Saraksts ar mantoto īpašumu, kā arī dokumenti, kas var atspoguļot tā vērtību;
- Mantojuma līgums vai testaments, ja mirušais tādu ir sastādījis;
- Gadījumā ja mantinieks pats nekārto mantojuma lietu, jāiesniedz tā pārstāvja pilnvara, ko apliecinājis notārs;
- Pēc iespējas jāiesniedz informācija par visiem iespējamajiem mantiniekiem.
Papildus nepieciešamie dokumenti, ja mantinieks ir nepilngadīgs vai persona, kas atzīta par rīcībnespējīgu:
- Bāriņtiesas piekrišana par mantojuma pieņemšanu;
- Dzimšanas apliecība nepilngadīgam bērnam;
- Lēmums par aizgādniecības vai aizbildnības pasludināšanu un likumīgā pārstāvja noteikšanu bērnam, kas nav sasniedzis pilngadību vai rīcībnespējīgai personai;
- Mantojumā īpašuma sarakstu, kas neatrodas pilsētā, jāsastāda tikai tiesu izpildītājam vai pašai bāriņtiesai.
Mantojuma apliecībā jabūt iekļautai sekojošai informācijai:
- Mirušā vārdam, uzvārdam, pers.kodam (personām bez personas koda – jābūt laikam un vietai, kad persona dzima);
- Datumam, kad tiek atklāts mantojums;
- Pamats mantojumam;
- Vārdam, uzvārdam personai, kas mantos, tā personas kodam (personām bez personas koda – dzimšanas laikam un vietai);
- Jābūt atrunātam mantotā īpašuma daļām, kā arī domājamam daļām, kas pienākas mantiniekiem;
- Pilnīgam mantojuma sastāvam;
- Jābūt atrunātam, ka visas noteiktajā laikā nevērstās kreditoru pretenzijas tiek anulētas.
Mantojuma apliecības paraugs
Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1248, tiek noteikti trīs mantojuma apliecības paraugi:
- Apliecība par laulātā mantas daļu (1.paraugs) – apliecība, kas tiek izsniegta, ja laulātajiem ir bijusi kopīga manta vai tika noslēgts laulību līgums;
- Mantojuma apliecība (par tiesībām mantot pēc likuma) (2.paraugs) – mantojuma apliecība, kas tiek izsniegta pēc iepriekš minēto dokumentu saņemšanas un visu izmaksu segšanas;
- Mantojuma apliecība (akts par pēdejās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā) (3.paraugs) – apliecība, kas tiek izsniegta, ja tika sastadīts testaments vai ir bijis Mantojuma līgums.
Izmaksas, ar kurām jāsaskāras saņemot mantojuma apliecību
Izdevumi, kas saistīti ar mantojumu apliecību, katrā gadījumā būs dažadās, jo tās ir atkarīgas gan no mantinieku skaita, gan no mantotā vērtības un no mantojuma lietas virzības. Tās sastāv no notāra izmaksām, valsts nodevām un izdevumiem, kas ir par ieskatīšanos valsts reģistros.
Zvērinātu notāru atlīdzība Latvijā visiem notāriem ir vienāda un tiek noteikta saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 737 .
Savukārt nodevu apmērs valstij tiek atrunāts MK noteikumos Nr. 1250.
Pēc tam, kad mantinieks saņem apliecību, tam jāiesniedz šis dokuments attiecīgajās valsts un citās iestādēs, lai reģistrētu savas īpašumtiesības un saņemtu sev pielemto mantojumu vai tā daļu, samaksājot visas izmaksas un nodevas, ko pieprasa attiecīgā iestāde.