Dāvinājums ir juridisks darījums, kurā kāda persona labprātīgi piešķir sev piederošu mantisku vērtību citai personai. Šo procesu var īstenot rīcībspējīga persona, savukārt iegūt dāvanu var jebkura fiziska persona vai juridiska persona ar spēju iegūt. Lai šo procesu īstenot, nepieciešams noslēgt līgumu, kuru dēvē – Dāvinājuma līgums. Tas ir spēkā esošs, kad apdāvinātājs pieņem dāvinājumu.
Dāvinājums var būt gan īpašums vai citas lietu tiesības nodošana personai, gan prasījuma tiesību cesija, gan atsvabināšana no pienākumiem kā pret apdāvinātāju, tā arī pret citām personām, gan atteikšanās no tiesībām par labu apdāvinātājam, gan arī dāvinātaja lietu bezatlīdzības pārziņa. Apdāvinātājai personai jābut pilngadīgai, savādāk tās vietā rīkojas aizbildnis, saņemot rakstisku bāriņtiesas lēmumu, ka tā pieļauj dāvinājuma līguma slēgšanu. Bāriņtiesā jāiesniedz dāvinajuma līguma projekts, kur bāriņtiesa pēc nepieciešamības veic korekcijas vai izsaka savus priekšlikumus.
Saskaņā ar Latvijas Civillikumu, līgumi, kas skar nekustamo īpašumu, kas ierakstāms zemesgramatā, ir jāslēdz rakstiskā formā. Tas tiek īstenots kā privāts līgums, privāts līgums, kur tiek notariāli apliecināti paraksti vai kā notariāls akts. Ja tas ir privāts līgums, tad eksemplāru skaits tiek noteikts līgumu parakstot, bet ja eksemplāri tiek nozaudēti, papildus oriģināla eksemplāra saņemšana nav iespējama.
Sastādot notariālo aktu, tiek noskaidrota līdzēju patiesā griba, pārbaudīta identitāte, rīcībspēja un, ja nepieciešams, pārstāvja ties.ības. Notars ir neitrāla puse, kas izskaidro pusēm sekas, tiesības un garantēs visu pušu interešu aizsardzību. Šajā gadijumā tas glabāsies pie notāra, un savu izraksta eksemplāru nozaudēšanas gadījumā, puses varēs saņemt papildus izrakstu no notāra.
uz augšu# # Dāvinājuma veidi – paraugi
Pieņemot lēmumu par labu Dāvinājuma līgumam, pusēm jāizvēlas veids kāda tiks noslēgts šis līgums. Praksē Dāvinājums tiek iedalīts trīs veidos:
- Parasts dāvinājums – jeb bez atlīdzības dāvinājums, kad dāvātājs neprasa neko no apdāvinatā par dāvanu. Tas var tikt atsaukts saskaņā ar LR Civillikumu tiesas ceļā, kad tiek pierādīta nepateicība, kas izpaužas kā apvainojumi vai ļaunprātīgi nodarīts mantisks zaudējums vai dzīvības apdraudējums attiecībā uz dāvinātāju, un dāvinātaja atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī. (Piemērs Nr.1)
- Dāvinājums ar uzlikumu – visbiežak izmantojamais veids, kur līgumā tiek vai nu noteikts, kā ir jāizmanto dāvana, vai aprobežots izmantošanas ilgums, kur dāvana vēlak jānodod kādam citam, vai citi ierobežojumi, piemēram, tiesības līdz mūža galam lietot mantu bez tiesībam to apgrūtināt, atsavināt vai atdāvināt, bez dāvinātāja piekrišanas. Ir iespēja uzlikt arī pretpienākumu apdāvinātājam. Arī šo dāvinājuma veidu var atsaukt, ja tiek pierādīta nepateicība. (Piemērs Nr.2)
- Dāvinājums kā atlīdzība – jeb dāvinajums atlīdzības nozīmē, tiek izmantots, kad dāvinājums ir kā pateicība par kādu rīcību, darbu vai palīdzību. Šis dāvinājums nav atsaucams nepateicības dēļ. (Piemērs Nr.3.)
# # Dāvinājuma līguma sagatavošana
Gatavojot Dāvinājuma līgumu, ir precīzi jāatrunā tā priekšmets – gadījumā ar zemi, ir jānosaka tās platība, gadījumā, ja tas ir viss saimnieka īpašums, tad detalizēti jāmin tā sastāvs (piemēram, dzīvnieki (suga, skaists), nekustamais īpašums (īpašuma veids), kustamais īpašums (veids, skaits) utt.). Līgumā jāuzskaita visas saistības, kas attiecas uz dāvinājumu un pāriet uz apdāvināto.
Ja līguma priekšmets ir nekustamais īpašums, tad ir jāatrunā līgumā, tā ierakstīšana zemesgrāmatā un dāvinajuma pieņemšana (piemēram dāvinājums tiek pieņemts ar pateicību, īpašums tiek nodots līguma parakstīšanas dienā.)
LR Civillikums neparedz pirpirkuma tiesības īpašuma dāvināšanas gadījumā, tāpēc dokumentā tiek ieteikts iekļaut atsevišķus noteikumus, kas nosaka kas jāievēro apdāvinātājam saņemot dāvinājumu. Kā arī ieteicams atrunāt termiņu, kurā dāvinātājam jānodod pilnīgā īpašumā otrai pusei dāvinājuma priekšmets.
uz augšu# # Dāvinājuma līguma priekšmeti
Kā Dāvinājuma līguma priekšmets var būt jebkurš kustamais vai nekustamais īpašums, mantiska vai nematiska vērtība. Latvijas Republikas Civillikumā tiek noteikts, ka līgumi, kuros priekšmets ir nekustamais īpašums, kas jāieraksta zemesgrāmatā, tiek slēgti rakstiskā formā, tas attiecas arī uz dāvinājuma līgumu. To var sastādīt gan privāti, gan pie notāra. Īpasumtiesību nostiprināšanai, abām pusēm pie notāra jāparaksta nostiprinājuma lūgums, ko vēlāk iesniegs zemesgrāmatā. Dāvinājumu par nekustamo īpašumu parasti slēdz savā starpā tuvākie radinieki, jo tādējādi notiekot īpašumtiesību maiņai valsts nodeva sastāda tikai 0,5% no īpašuma vērtējuma un kadastrālās vērtības.
Pārējiem dāvinājuma priekšmetiem netiek prasīta atsevišķa noslēgšanas forma vai ierakstīšana atsevišķos reģistros.
Ja tiek dāvinātas uzņēmuma kapitāldaļas, tad to nodošana ir jāreģistrē valsts komercreģistrā. Pie tam vienam uzņemuma dalībniekam dāvinot otram dalībniekam savas kapitāldaļas, ir jāsaņem dalībnieku sapulces piekrišanu šāda darījuma realizēšanai. Šajā gadījumā pasam dāvinātājam nav jāmaksā nodoklis, jo neveidojas ienākumi. Savukārt apdāvinātājam nav jāmaksā nodoklis gadījumā, ja puses saista laulība vai tuva radniecība. Taču tas neattiecas uz dāvanu saimnieciskās darbības ietvaros līdz EUR 1’425.00 taksācijas gadā, ja dāvan tiek saņemta atlīdzības nozīmē. Turpretim, ja puses nav saistītas ar laulību vai radniecību, tad par kapitāldaļu dāvanu virs EUR 1’425.00, ir jamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.
Tas attiecas arī uz gadījumiem, kur dāvinājuma priekšmets ir nauda vai cita manta. Bet ja nauda vai cita manta tiek dāvāta bez atlīdzības vai bez pienakumiem, kas var tikt uzskatīti par atlīdzību, organizācijai ar sabiedriskā labuma juridisko statusu, dāvinajums tiek uzskatīts par ziedojumu. Šajā gadījumā to nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos.
uz augšu# # Dāvinājuma līguma plusi un mīnusi
Kā viens no iemesliem izvelēties tieši šo īpašuma vai citas mantojamās vērtības nodošanas veidu, ir tas, ka nomirstot personai, tās mantinieki neiesaistās tiesas procesos, kā arī ir iespēja atsaukt kādu no dāvinājuma līguma veidiem. Izmantojot šo līgumu, tiek atceltas pirmpirkuma tiesības personām, kuras pretējā gadījumā varētu tās izmantot. Uz nekustamo īpašumu iespējams uzlikt atzīmi zemesgramatā par īpašuma lietošanu līdz mūža galam, tādējādi dāvinātajs var pasargāt sevi.
Pastāv arī negatīvā puse šim procesam – līgums ir spēkā esošs tajā mirklī, kad parakstīts, līdz ar to, nav iespējas atrunāt citu spēkā stāšanos laiku, piemēram, dāvinātaja nāvi vai citu datumu, un dāvinātājs vairs nav īpašnieks, kas var brīvi rīkoties ar dāvāto īpašumu.
Atšķirībā no mantojuma, ja apdāvinātājs nesastāv laulībā vai tuvā radniecībā ar dāvanas atstājēju, dāvinājuma līgums tiek reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā un jāapmaksā 25% nodoklis no mantas vērtības. Pie tam neatraidāmie mantinieki, pēc dāvinātāja nāves var griezties tiesā ar prasību saņemt savu daļu no dāvātā, ja nav atstāts cits mantojums.
uz augšu# # Piekrišana dāvinājuma līgumam
Dāvinot kadai personai savu mantu, ir gadījumi, kad nepieciešama citas personas piekrišana kā atsevišķs dokuments.
Šis dokuments nepieciešams:
- no dāvinātāja laulātā – ja tas ir laulībā un vēlas dāvināt kopīpašumu;
Bez laulātā piekrišanas var iztikt tikai gadījumos, kad īpašums tika iegūts pirms laulības, tas tika iegūts kā mantojums, dāvinājums, vai ir spēka esošs laulību līgums starp laulātajiem par mantas šķirtību.
- no trešās puses – gadījumā, kad zemesgramatā par labu citai personai ir atzīme, liegums, piemēram, kad bez šīs puses atļaujas nav iespējams rīkoties ar īpašuma tiesisko statusu;
- no paša dāvinātāja – kad nostiprinājuma lūgumu paraksta tikai apdāvinatais.
Piekrišana tiek noformēta izsakot to dāvinājuma līgumā vai nostiprinajuma lūgumā, to var izteikt arī atsevišķā dokumentā, kas tiek notariāli apliecināts. Gadijumā ja tā tiek izteikta līgumā vai nostiprinājuma lūgumā, tad pie notāra jāierodas visām pusēm vienlaicīgi uz parakstu apliecināšanu, savukārt, ja tiek noformēts atsevišķs dokuments, tad puse, kas piekrīt dāvinājumam vēršas pie notāra kad ir ērti, neskatoties uz to, kas tiek slēgts dāvinajuma līgums vai parakstīts nostiprinājuma lūgums.
uz augšu# # Dokumenti Dāvinājuma iesniegšanai
- Dāvinajuma līguma pušu pases;
- Pārstāvot kādu no pusēm pilnvarotai personai, tiek iesniegta šis personas pilnvara vai notariāli apliecināts pilnvaras noraksts;
- Ja tiek dāvināts zemes gabals vai tā daļa, jāiesniedz zemes robežu plans;
- Ja Dāvinatājs ir precējies un tam ir kopīga manta ar laulāto, jāiesniedz laulātā piekrišana;
- Īpašumam, kuram ir liegumi ir par labu trešai pusei, jāiesniedz tās piekrišana;
- Kad dāvinājums tiek dāvāts laulātajam vai tuvam radiniekam, tiek iesniegti dokumenti, kas pierāda šo laulību vai radniecību;
- Ja dāvinājums ir nekustamais īpašums, jāiesniedz izziņa no pašvaldības, ka šim īpašumam nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda. Rīgas īpašumiem šis dokuments nav nepieciešams.
# # Dāvinājuma līguma atsaukšana un apstrīdēšana
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ceturtās daļas Vienpadsmitās nodaļas Pirmās apakšnodaļas III. Dāvinājuma atsaukšana 1919.punktu – Dāvinājums ir atsaucams, ja apdāvinatais ir piemērojis rupju nepateicību pret dāvinātāju. Par šādu rīcību tiek atzīts mutisks vai fizisks apvainojums, ļaunprātīgi nodarīts mantiska rakstura zaudējums vai dzīvības drauds, un dāvinātāja atstāšana bezpalīdzīgā stavoklī pie iespējas palīdzēt. Dāvinājuma līgumu ar uzlikumu ir iespējams atsaukt, ja netiek pildīts nosacījums, kas atrunāts līgumā.
Dāvinājuma atsaukšanas tiesību var izlietot 10 gadu laikā.
Neatraidāmie mantinieki var apstrīdēt dāvinājumu tikai pēc dāvinātāja naves un tikai tādā gadījumā, ja tika uzdāvināts viss mantojums. Rēķinot šo neatraidāmo daļu, vērā tiek ņemta dāvinātāja manta dāvināšanas laikā, taču mantas palielināšanās gadījumā, tiek ņemts verā arī tas un manta, kas tiek novēlēta mantiniekiem.
Laulātais Dāvinājumu var atsaukt tikai tad, kad mirst apdāvinātais laulātais bez lejupējiem, tas ir vainojams laulības laušanā vai pati laulība tika atzīta par nelikumīgu, bet dāvinājums notika uzskatot, ka dāvinātājs ir bijis precējies.
uz augšu# # Dāvinājuma līguma izmaksas
Izmakas, kas saistītas ar Davinājuma līgumu, katrā gadījumā būs dažadās, jo tās ir atkarīgas gan veida, kā tiks slēgts līgums – notariāli vai privāti, gan no davinājuma vērtības, gan no pušu juridisko attiecību statusa (laulātie, radinieki vai bez radnieciskam attiecībam). Tās sastāv no notāra izmaksām, valsts nodevām un izdevumiem, kas ir par ieskatīšanos valsts reģistros.
Dāvinājuma kārtošana pie notāra sastāv no sekojošam izmaksām – tiešām notāra izmaksām, kas tiek rēķinātas no dāvinājuma vērtības, ieskatīšanās Iedzīvotāju reģistrā un zemesgrāmatā, ka arī visām šīm summām klāt PVN 21%. Notārs var sagatavot arī nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Ja nepieciešams notāra apliecinājums parakstiem, tad arī tiek piemerota atlīdzība saskaņa ar MK noteikumiem.
Ja pašu dāvinājuma līgumu slēdz pie notāra, tad nav obligāti apstiprināt notariāli nostiprinājuma lūgumu, tas var tikt parakstīts zemesgrāmatu nodaļā uz tur izsniegtas veidlapas darbinieka klātbūtnē, kas ir bezmaksas.
Lētākais variants ir slēgt līgumu bez notāra, tādejādi būs nepieciešams tikai notariāli apstiprināts nostiprinājuma lūgums.
Kad dāvinājuma saņēmēja gribēs nekustamo īpasumu ierakstīt zemesgrāmatā uz sava vārda, arī par to būs jāmaksā.
Valsts Vienotajā datorizētajā zemesgramatā pieejams nodevu kalkulators, kur iespejams ērti izskaitīt nodevas, kas saistītas ar dāvinājuma līgumu, Valsts kancelejas nodevas uzskaitītas Latvijas Republikas Zemesgramatu likuma sestās nodaļas 107.punktā Nodevas Zemesgramatu lietās.