Dāvinājums ir juridisks darījums, kurā kāda persona labprātīgi piešķir sev piederošu mantisku vērtību citai personai. Šo procesu var īstenot rīcībspējīga persona, savukārt iegūt dāvanu var jebkura fiziska persona vai juridiska persona ar spēju iegūt. Lai šo procesu īstenot, nepieciešams noslēgt līgumu, kuru dēvē – Dāvinājuma līgums. Tas ir spēkā esošs, kad apdāvinātājs pieņem dāvinājumu.

Dāvinājums var būt gan īpašums vai citas lietu tiesības nodošana personai, gan prasījuma tiesību cesija, gan atsvabināšana no pienākumiem kā pret apdāvinātāju, tā arī pret citām personām, gan atteikšanās no tiesībām par labu apdāvinātājam, gan arī dāvinātaja lietu bezatlīdzības pārziņa. Apdāvinātājai personai jābut pilngadīgai, savādāk tās vietā rīkojas aizbildnis, saņemot rakstisku bāriņtiesas lēmumu, ka tā pieļauj dāvinājuma līguma slēgšanu. Bāriņtiesā jāiesniedz dāvinajuma līguma projekts, kur bāriņtiesa pēc nepieciešamības veic korekcijas vai izsaka savus priekšlikumus.

Saskaņā ar Latvijas Civillikumu, līgumi, kas skar nekustamo īpašumu, kas ierakstāms zemesgramatā, ir jāslēdz rakstiskā formā. Tas tiek īstenots kā privāts līgums, privāts līgums, kur tiek notariāli apliecināti paraksti vai kā notariāls akts. Ja tas ir privāts līgums, tad eksemplāru skaits tiek noteikts līgumu parakstot, bet ja eksemplāri tiek nozaudēti, papildus oriģināla eksemplāra saņemšana nav iespējama.

Sastādot notariālo aktu, tiek noskaidrota līdzēju patiesā griba, pārbaudīta identitāte, rīcībspēja un, ja nepieciešams, pārstāvja ties.ības. Notars ir neitrāla puse, kas izskaidro pusēm sekas, tiesības un garantēs visu pušu interešu aizsardzību. Šajā gadijumā tas glabāsies pie notāra, un savu izraksta eksemplāru nozaudēšanas gadījumā,  puses varēs saņemt papildus izrakstu no notāra.

Dāvinājuma veidi – paraugi

Pieņemot lēmumu par labu Dāvinājuma līgumam, pusēm jāizvēlas veids kāda tiks noslēgts šis līgums. Praksē Dāvinājums tiek iedalīts trīs veidos:

1. Parasts dāvinājums – jeb bez atlīdzības dāvinājums, kad dāvātājs neprasa neko no apdāvinatā par dāvanu. Tas var tikt atsaukts saskaņā ar LR Civillikumu tiesas ceļā, kad tiek pierādīta nepateicība, kas izpaužas kā apvainojumi vai ļaunprātīgi nodarīts mantisks zaudējums vai dzīvības apdraudējums attiecībā uz dāvinātāju, un dāvinātaja atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī. (Piemērs Nr.1)
   Parasta dāvinājuma līguma paraugs
2. Dāvinājums ar uzlikumu – visbiežak izmantojamais veids, kur līgumā tiek vai nu noteikts, kā ir jāizmanto dāvana, vai aprobežots izmantošanas ilgums, kur dāvana vēlak jānodod kādam citam, vai citi ierobežojumi, piemēram, tiesības līdz mūža galam lietot mantu bez tiesībam to apgrūtināt, atsavināt vai atdāvināt, bez dāvinātāja piekrišanas. Ir iespēja uzlikt arī pretpienākumu apdāvinātājam. Arī šo dāvinājuma veidu var atsaukt, ja tiek pierādīta nepateicība. (Piemērs Nr.2)
   Dāvinājuma līgums ar uzlikumu (paraugs)

3. Dāvinājums kā atlīdzība – jeb dāvinajums atlīdzības nozīmē, tiek izmantots, kad dāvinājums ir kā pateicība par kādu rīcību, darbu vai palīdzību. Šis dāvinājums nav atsaucams nepateicības dēļ. (Piemērs Nr.3.)
   Dāvinājums kā atlīdzība (paraugs)

Dāvinājuma līguma sagatavošana

Gatavojot Dāvinājuma līgumu, ir precīzi jāatrunā tā priekšmets – gadījumā ar zemi, ir jānosaka tās platība, gadījumā, ja tas ir viss saimnieka īpašums, tad detalizēti jāmin tā sastāvs (piemēram, dzīvnieki (suga, skaists), nekustamais īpašums (īpašuma veids), kustamais īpašums (veids, skaits) utt.). Līgumā jāuzskaita visas saistības, kas attiecas uz dāvinājumu un pāriet uz apdāvināto.

Ja līguma priekšmets ir nekustamais īpašums, tad ir jāatrunā līgumā, tā ierakstīšana zemesgrāmatā un dāvinajuma pieņemšana (piemēram dāvinājums tiek pieņemts ar pateicību, īpašums tiek nodots līguma parakstīšanas dienā.)

LR Civillikums neparedz pirpirkuma tiesības īpašuma dāvināšanas gadījumā, tāpēc dokumentā tiek ieteikts iekļaut atsevišķus noteikumus, kas nosaka kas jāievēro apdāvinātājam saņemot dāvinājumu. Kā arī ieteicams atrunāt termiņu, kurā dāvinātājam jānodod pilnīgā īpašumā otrai pusei dāvinājuma priekšmets.

Dāvinājuma līguma priekšmeti

Kā Dāvinājuma līguma priekšmets var būt jebkurš kustamais vai nekustamais īpašums, mantiska vai nematiska vērtība. Latvijas Republikas Civillikumā tiek noteikts, ka līgumi, kuros priekšmets ir nekustamais īpašums, kas jāieraksta zemesgrāmatā, tiek slēgti rakstiskā formā, tas attiecas arī uz dāvinājuma līgumu. To var sastādīt gan privāti, gan pie notāra. Īpasumtiesību nostiprināšanai, abām pusēm pie notāra jāparaksta nostiprinājuma lūgums, ko vēlāk iesniegs zemesgrāmatā. Dāvinājumu par nekustamo īpašumu parasti slēdz savā starpā tuvākie radinieki, jo tādējādi notiekot īpašumtiesību maiņai valsts nodeva sastāda tikai 0,5% no īpašuma vērtējuma un kadastrālās vērtības.  

Pārējiem dāvinājuma priekšmetiem netiek prasīta atsevišķa noslēgšanas forma vai ierakstīšana atsevišķos reģistros.

Ja tiek dāvinātas uzņēmuma kapitāldaļas, tad to nodošana ir jāreģistrē valsts komercreģistrā. Pie tam vienam uzņemuma dalībniekam dāvinot otram dalībniekam savas kapitāldaļas, ir jāsaņem dalībnieku sapulces piekrišanu šāda darījuma realizēšanai. Šajā gadījumā pasam dāvinātājam nav jāmaksā nodoklis, jo neveidojas ienākumi. Savukārt apdāvinātājam nav jāmaksā nodoklis gadījumā, ja puses saista laulība vai tuva radniecība. Taču tas neattiecas uz dāvanu saimnieciskās darbības ietvaros līdz EUR 1’425.00 taksācijas gadā, ja dāvan tiek saņemta atlīdzības nozīmē. Turpretim, ja puses nav saistītas ar laulību vai radniecību, tad par kapitāldaļu dāvanu virs EUR 1’425.00, ir jamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.  

Tas attiecas arī uz gadījumiem, kur dāvinājuma priekšmets ir nauda vai cita manta.  Bet ja nauda vai cita manta tiek dāvāta bez atlīdzības vai bez pienakumiem, kas var tikt uzskatīti par atlīdzību, organizācijai ar sabiedriskā labuma juridisko statusu, dāvinajums tiek uzskatīts par ziedojumu. Šajā gadījumā to nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos.

Dāvinājuma līguma plusi un mīnusi

Kā viens no iemesliem izvelēties tieši šo īpašuma vai citas mantojamās vērtības nodošanas veidu, ir tas, ka nomirstot personai, tās mantinieki neiesaistās tiesas procesos, kā arī ir iespēja atsaukt kādu no dāvinājuma līguma veidiem. Izmantojot šo līgumu, tiek atceltas pirmpirkuma tiesības personām, kuras pretējā gadījumā varētu tās izmantot. Uz nekustamo īpašumu iespējams uzlikt atzīmi zemesgramatā par īpašuma lietošanu līdz mūža galam, tādējādi dāvinātajs var pasargāt sevi.

Pastāv arī negatīvā puse šim procesam – līgums ir spēkā esošs tajā mirklī, kad parakstīts, līdz ar to, nav iespējas atrunāt citu spēkā stāšanos laiku, piemēram, dāvinātaja nāvi vai citu datumu, un dāvinātājs vairs nav īpašnieks, kas var brīvi rīkoties ar dāvāto īpašumu.

Atšķirībā no mantojuma, ja apdāvinātājs nesastāv laulībā vai tuvā radniecībā ar dāvanas atstājēju, dāvinājuma līgums tiek reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā un jāapmaksā 25% nodoklis no mantas vērtības. Pie tam neatraidāmie mantinieki, pēc dāvinātāja nāves var griezties tiesā ar prasību saņemt savu daļu no dāvātā, ja nav atstāts cits mantojums.

Piekrišana dāvinājuma līgumam

Dāvinot kadai personai savu mantu, ir gadījumi, kad nepieciešama citas personas piekrišana kā atsevišķs dokuments.

Šis dokuments nepieciešams:

1. no dāvinātāja laulātā – ja tas ir laulībā un vēlas dāvināt kopīpašumu;

Bez laulātā piekrišanas var iztikt tikai gadījumos, kad īpašums tika iegūts pirms laulības, tas tika iegūts kā mantojums, dāvinājums, vai ir spēka esošs laulību līgums starp laulātajiem par mantas šķirtību.

2. no trešās puses – gadījumā, kad zemesgramatā par labu citai personai ir atzīme, liegums, piemēram, kad bez šīs puses atļaujas nav iespējams rīkoties ar īpašuma tiesisko statusu;
3. no paša dāvinātāja – kad nostiprinājuma lūgumu paraksta tikai apdāvinatais.

Piekrišana tiek noformēta izsakot to dāvinājuma līgumā vai nostiprinajuma lūgumā, to var izteikt arī atsevišķā dokumentā, kas tiek notariāli apliecināts. Gadijumā ja tā tiek izteikta līgumā vai nostiprinājuma lūgumā, tad pie notāra jāierodas visām pusēm vienlaicīgi uz parakstu apliecināšanu, savukārt, ja tiek noformēts atsevišķs dokuments, tad puse, kas piekrīt dāvinājumam vēršas pie notāra kad ir ērti, neskatoties uz to, kas tiek slēgts dāvinajuma līgums vai parakstīts nostiprinājuma lūgums.

Dokumenti Dāvinājuma iesniegšanai

1. Dāvinajuma līguma pušu pases;
2. Pārstāvot kādu no pusēm pilnvarotai personai, tiek iesniegta šis personas pilnvara vai notariāli apliecināts pilnvaras noraksts;
3. Ja tiek dāvināts zemes gabals vai tā daļa, jāiesniedz zemes robežu plans;
4. Ja Dāvinatājs ir precējies un tam ir kopīga manta ar laulāto, jāiesniedz laulātā piekrišana;
5. Īpašumam, kuram ir liegumi ir par labu trešai pusei, jāiesniedz tās piekrišana;
6. Kad dāvinājums tiek dāvāts laulātajam vai tuvam radiniekam, tiek iesniegti dokumenti, kas pierāda šo laulību vai radniecību;
7. Ja dāvinājums ir nekustamais īpašums, jāiesniedz izziņa no pašvaldības, ka šim īpašumam nav nekustamā īpašuma nodokļa parāda. Rīgas īpašumiem šis dokuments nav nepieciešams.

Dāvinājuma līguma atsaukšana un apstrīdēšana

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ceturtās daļas Vienpadsmitās nodaļas Pirmās apakšnodaļas III. Dāvinājuma atsaukšana 1919.punktu – Dāvinājums ir atsaucams, ja apdāvinatais ir piemērojis rupju nepateicību pret dāvinātāju. Par šādu rīcību tiek atzīts mutisks vai fizisks apvainojums, ļaunprātīgi nodarīts mantiska rakstura zaudējums vai dzīvības drauds, un dāvinātāja atstāšana bezpalīdzīgā stavoklī pie iespējas palīdzēt. Dāvinājuma līgumu ar uzlikumu ir iespējams atsaukt, ja netiek pildīts nosacījums, kas atrunāts līgumā.

Neatraidāmie mantinieki var apstrīdēt dāvinājumu tikai pēc dāvinātāja naves un tikai tādā gadījumā, ja tika uzdāvināts viss mantojums. Rēķinot šo neatraidāmo daļu, vērā tiek ņemta dāvinātāja manta dāvināšanas laikā, taču mantas palielināšanās gadījumā, tiek ņemts verā arī tas un manta, kas tiek novēlēta mantiniekiem.

Laulātais Dāvinājumu var atsaukt tikai tad, kad mirst apdāvinātais laulātais bez lejupējiem, tas ir vainojams laulības laušanā vai pati laulība tika atzīta par nelikumīgu, bet dāvinājums notika uzskatot, ka dāvinātājs ir bijis precējies.

Dāvinājuma līguma izmaksas

Izmakas, kas saistītas ar Davinājuma līgumu, katrā gadījumā būs dažadās, jo tās ir atkarīgas gan veida, kā tiks slēgts līgums – notariāli vai privāti, gan no davinājuma vērtības, gan no pušu juridisko attiecību statusa (laulātie, radinieki vai bez radnieciskam attiecībam). Tās sastāv no notāra izmaksām, valsts nodevām un izdevumiem, kas ir par ieskatīšanos valsts reģistros.

Dāvinājuma kārtošana pie notāra sastāv no sekojošam izmaksām – tiešām notāra izmaksām, kas tiek rēķinātas no dāvinājuma vērtības, ieskatīšanās Iedzīvotāju reģistrā un zemesgrāmatā, ka arī visām šīm summām klāt PVN 21%.  Notārs var sagatavot arī nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Ja nepieciešams notāra apliecinājums parakstiem, tad arī tiek piemerota atlīdzība saskaņa ar MK noteikumiem.

Ja pašu dāvinājuma līgumu slēdz pie notāra, tad nav obligāti apstiprināt notariāli nostiprinājuma lūgumu, tas var tikt parakstīts zemesgrāmatu nodaļā uz tur izsniegtas veidlapas darbinieka klātbūtnē, kas ir bezmaksas.

Lētākais variants ir slēgt līgumu bez notāra, tādejādi būs nepieciešams tikai notariāli apstiprināts nostiprinājuma lūgums.

Kad dāvinājuma saņēmēja gribēs nekustamo īpasumu ierakstīt zemesgrāmatā uz sava vārda, arī par to būs jāmaksā.

Valsts Vienotajā datorizētajā zemesgramatā pieejams nodevu kalkulators, kur iespejams ērti izskaitīt nodevas, kas saistītas ar dāvinājuma līgumu, Valsts kancelejas nodevas uzskaitītas Latvijas Republikas Zemesgramatu likuma sestās nodaļas 107.punktā Nodevas Zemesgramatu lietās.

The post Dāvinājuma līgums appeared first on Juristam.lv.

Lai saprastu, kas ir mantojuma tiesības, sākumā jāizprot jēdziens – Mantojums.

Ar mantojumu tiek saprasts kopums, kurā ietilpst visa mantotā manta, gan kustamā, gan nekustamā, kā arī mirušajam dzīves laikā piederošās tiesības, saistības, ko var nodot citām personām. Pašu mirušo dēvē par mantojuma atstājēju un personas, kurām pieder tiesība stāties mantojumā – par mantiniekiem.

Saturs:

• Kam ir tiesības uz mantojumu?
• Mantošanas tiesību kārtība
• Cil ilgi iespējams pieteikties mantojumam?
• Mantojuma tiesību veidi
• Kādus mantiniekus nevar atraidīt?
• Kā var atstāt bez mantojuma?

Pats mantojums tiek uzskatīts par juridisku personu, kas var kā iegūt tiesības, ta arī uzņemties saistības. Šīs tiesības iegūt mirušā mantu, gan fizisku, gan tiesību veidā un mirušā tiesības izteikt savu pēdejo gribu, sauc par Mantojuma tiesībām. Šīs tiesības paredz kādā kartībā neatraidāmie mantinieki var pieprasīt savu daļu, kā tieši tiek sadalīts mantojums un paša mantojuma atstāšanas, pieņemšanas un sadalīšanas kārtība.

Kas ir tiesīgs mantot?

Personai, kura var iegūt savā īpašuma mantu, pieder arī tiesības uz pašu mantojumu vai tā daļu. Šī persona var būt ne tikai fiziska persona, bet arī juridiska persona. Pie tam fiziska persona var būt mantinieks, ja tā ir tikko ieņemta, bet vēl nav piedzimusi mantojuma atklāšanas brīdī. Līdzīgi ir arī ar juridiskām personām, ja mantojuma atstājējs savā pēdejā gribā ir atrunājis to dibināšanu un mantojamās mantas novēlēšanu. Šajā gadījumā jaundibināmais uzņēmums iegūst juridiskās personas statusu tad, kad tas tiek reģistrēts saskaņā ar valsts noteikumiem, taču mantinieka statusā atrodas jau kopš brīža, kad tiek atklāts mantojums.

Mantošanas tiesību kārtība

Mantojuma tiesībās ir noteikta kārtība, kādā mantinieki manto attiecīgi pēc radniecības un tās pakāpju tuvuma.  Likumā tiek izdalītas četras mantinieku šķiras:

1. Pirmā šķira manto neizmantojot pakāpju tuvumu, nav citu lejupējo, kas varētu mantot (mantojuma atstajēja bērni vai mazbērni);
2. Otrā – manto pēc pakāpes tuvuma principa, sākumā manto mirušā tuvākie augšupējie (vecāki, māsas vai brāļi un to bērni);
3. Trešā – ir mirušās personas pusbrāļi/pusmāsas, kas manto pirms pusmāsas vai pusbrāļa bērniem;
4. Ceturtā un beidzamā šķira sastāv no visiem pārējiem tuvākiem radiniekiem, neatkarīgi no pilnīgās vai nepilnīgās radniecības (vecvecāki, bralēni vai māsīcas un citi).

Mantojumu tiesību termiņš

Mantojuma tiesības un spēja mantot pastāv no brīža, kad tiek atklāts mantojums un turpinās līdz brīdim, kad tas tiek pieņemts.

Atklāts mantojums top ar brīdi, kad persona ir mirusi, un tiek pasludināta par tādu tiesas lēmumā. Šis fakts ir jāpierāda mantojuma pieprasītajiem. Savukārt, lai pieņemtu mantojumu un iegūt to, mantiniekiem jāpiedzīvo mantojuma atklāšanās vienlaicīgi ar aicinājumu mantot un nosacījuma mantot iestāšanos.

Pats aicinājums uz mantojumu stājas spēkā, kad tiek atklāts mantojums, kā pamats tam ir mirušās personas griba vai likumā noteiktais.

Mantojuma tiesību veidi

Latvijas tiesu sistēmā pastāv trīs mantojumu tiesību veidi:

• Mantošana pēc testamenta – testaments ir mantojuma atstājēja gribas izteikums, kurā nosaka mantojuma sadalījumu pēc nāves, pie tam sagatavojot jaunu testamentu, atstājējs atceļ iepriekšējo, neatkarīgi no tā publiskuma vai privātuma. To var sastādīt pats atstājējs bez mantinieku piekrišanas.

• Mantošana pēc līguma – lai sastādītu mantojuma līgumu, atstājējam ir jāizklāsta sava griba potenciālajiem mantiniekiem un jāsaņem no tiem akcepts. Šis dokuments tiek sastādīts pie notāra un attiecībā pret nekustamo īpašumum, tas tiek ierakstīts Zemesgrāmatā uzreiz. Šis līgums nevar tikt atsaukts vienpusēji, bet, ja visas puses vienojas, var tikt noslēgts jauns līgums. Ja dokumentā nav pieminēta kāda mantojuma daļa, tad tās mantošana notiek pēc likuma.

• Mantošana pēc likuma – Šis mantojumu tiesību veids darbojas vienmēr arī tad, kad mirusī persona nav sastādījusi testamentu vai mantojuma līgumu. Likumiskās mantošanas pamatā ir radniecība vai adopcija. Likumiskos mantiniekus iedala četrās šķirās, kur priekšroka tiek dota pirmās šķiras mantiniekiem, ja to nav, tad otrās škiras radiniekiem utt. Mantojuma saņemšanai nepieciešams saņemt mantojuma apliecību.

Neatraidāmie mantinieki

Saskaņā ar  Latvijas Republikas Civillikuma 423.pantu mantinieki, ko nevar atraidīt ir laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni), gadījumā, ja to nav, tad – tuvākie augšupējie, kas ir vecāki un vecvecāki.

Mirušais pirms nāves var noteikt visas savas mantas sadalījumu, bet likumā noteikts, ka nedrīkst būt izslēgti šie neatraidāmie mantinieki, kam ir tiesības uz savu daļu. Šī daļa ir mantojuma puse, kas tiek mantota pēc likuma, kas tiek noteikta pēc mantas sastāva un vērtības, kas bija mirušā nāves dienā, atskaitot visas saistības.

Arī sastādot Mantojuma līgumu jaievēro likums par mantiniekiem, kurus aizstāv likums, tiem jāparedz to neatraidāmā daļa, kas ir tieši puse no mantojuma daļas, kas tiem pienāktos saskaņā ar likumu. Un vienīgi, ja šie mantinieki paši ar atsevišķu vienošanos vai piedaloties mantojuma līgumā, ir atteikušies no savām tiesībām, tad līguma sastādītājs var tos neiekļaut testamentā vai mantojuma līgumā. Pretējā gadījumā neatraidāmie mantinieki var apstrīdēt jebkuru dokumentu, kur izteikta mantojuma atstajēja griba.

Iespējas atstāt bez mantojuma

Atstumšana no mantojuma ir atstājēja griba, kurā ir izteikta vēlme atstāt bez mantojuma personu, kurai ir tiesības uz to saskaņā ar likumu. Atstāt bez mantojuma daļas mantiniekus, kuriem ir tiesības uz savu neatņemamo daļu, var, ja iestājās pierādāmi iemesli, to var veikt arī citi mantinieki, ja pierāda šos iemeslus.

Augšupējais tiesīgs uz lejupejā atsumšanu, ja:

1. ir veikta noziedzīga rīcība pret testatoru vai tā laulatā vai cita mantinieka dzīvību, godu, veselību;
2. apzināti sniedzis nepatiesu sūdzību par noziedzīgu kaitējumu pret testatoru, citu mantinieku vai testatora laulāto;
3. apzināti nav palīdzējis testatoram, tam atrodoties bezpalīdzīgā stāvoklī;
4. veicis izšķērdīgu vai netikumīgu dzīvesveidu;
5. nav pildījis likumā noteikto pienākumu uzturēt testatoru vai tā laulāto;
6. jebkādā veidā kavējis testamenta sagatavošanu;
7. ir slēdzis līgumu par savu nākamo mantojumu, neinformējot testatoru, kamēr tas ir dzīvs.

Mantojuma atstājējs var atstāt bez mantojuma arī savu laulāto, ja iestājas kāds no iepriekš minētiem iemesliem vai, ja laulātais ir pārkāpis laulību, izraisījis draudus dzīvībai, veselībai vai veicis spīdzināšanas pasākumus pret mantojuma atstājēju, vai arī laulība nav saglabāta un laulātie nedzīvo kopā vairāk kā trīs gadus.

The post Mantojuma tiesības un mantošanas process Latvijā appeared first on Juristam.lv.

Iestājoties tuvinieka nāvei, mantiniekiem, ne vēlāk kā gada laikā kopš persona ir mirusi, jādodās pie notāra, kas sagatavo dokumentu par stāšanos mantojumā, kas sastādīts saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.618. Šis dokuments ir Mantojuma apliecība, kas apliecina mantošanas tiesības, taču tas neapliecina mantinieka īpašumtiesības uz mantojumu. Likumā nav noteikts mantojuma apliecības izņemšanas termiņš, taču to nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi.

Saturs:

• Nepieciešamie dokumenti
• Papildus dokumenti, ja persona ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga
• Apliecības paraugi
• Saņemšanas izmaksas

Iesniedzamie dokumenti mantojuma apliecības saņemšanai

Lai saņemtu mantojuma apliecību, mantiniekiem jāgriežas pie Zvērināta notāra, kas apkalpo mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas reģionu, iesniedzot sekojošus dokumentus:

• Mantojuma pieteicēja pase;
• Mirušā miršanas apliecība (ja persona mirusi ārzemēs, tad jāiesniedz dokuments, kas apliecina miršanas faktu);
• Valsts vai attiecīgās pašvaldības iestādes izziņa, kas apliecina mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu ( ja mantinieks dzīvoja turpat, kur mirušais tad jāiesniedz izziņa arī par viņa dzīvesvietu);

• Dokumenti, kas var apliecīnāt mantojuma tiesības, radniecību vai laulību;

• Saraksts ar mantoto īpašumu, kā arī dokumenti, kas var atspoguļot tā vērtību;

• Mantojuma līgums vai testaments, ja mirušais tādu ir sastādījis;
• Gadījumā ja mantinieks pats nekārto mantojuma lietu, jāiesniedz tā pārstāvja pilnvara, ko apliecinājis notārs;
• Pēc iespējas jāiesniedz informācija par visiem iespējamajiem mantiniekiem.

Papildus nepieciešamie dokumenti, ja mantinieks ir nepilngadīgs vai persona, kas atzīta par rīcībnespējīgu:

• Bāriņtiesas piekrišana par mantojuma pieņemšanu;
• Dzimšanas apliecība nepilngadīgam bērnam;
• Lēmums par aizgādniecības vai aizbildnības pasludināšanu un likumīgā pārstāvja noteikšanu bērnam, kas nav sasniedzis pilngadību vai rīcībnespējīgai personai;
• Mantojumā īpašuma sarakstu, kas neatrodas pilsētā, jāsastāda tikai tiesu izpildītājam vai pašai bāriņtiesai.

Mantojuma apliecībā jabūt iekļautai sekojošai informācijai:

• Mirušā vārdam, uzvārdam, pers.kodam (personām bez personas koda – jābūt laikam un vietai, kad persona dzima);
• Datumam, kad tiek atklāts mantojums;
• Pamats mantojumam;
• Vārdam, uzvārdam personai, kas mantos, tā personas kodam (personām bez personas koda – dzimšanas laikam un vietai);
• Jābūt atrunātam mantotā īpašuma daļām, kā arī domājamam daļām, kas pienākas mantiniekiem;
• Pilnīgam mantojuma sastāvam;
• Jābūt atrunātam, ka visas noteiktajā laikā nevērstās kreditoru pretenzijas tiek anulētas.

Mantojuma apliecības paraugs

Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1248, tiek noteikti trīs mantojuma apliecības paraugi:

1. Apliecība par laulātā mantas daļu (1.paraugs) – apliecība, kas tiek izsniegta, ja laulātajiem ir bijusi kopīga manta vai tika noslēgts laulību līgums;
Lai notārs varētu apliecināt pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības uz daļām, gadījumā, ja  laulībā esošajiem ir bijusi kopīgā manta, kamēr spekā bija laulība, mantiniekam jāiesniedz arī dokumenti, kas apstiprina kopīgā īpašuma esamības faktu, vai arī laulību līgumu, ja tāds tika sastādīts.
2. Mantojuma apliecība (par tiesībām mantot pēc likuma) (2.paraugs) – mantojuma apliecība, kas tiek izsniegta pēc iepriekš minēto dokumentu saņemšanas un visu izmaksu segšanas;
3. Mantojuma apliecība (akts par pēdejās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā) (3.paraugs) – apliecība, kas tiek izsniegta, ja tika sastadīts testaments vai ir bijis Mantojuma līgums.

Izmaksas, ar kurām jāsaskāras saņemot mantojuma apliecību

Izdevumi, kas saistīti ar mantojumu apliecību, katrā gadījumā būs dažadās, jo tās ir atkarīgas gan no mantinieku skaita, gan no mantotā vērtības un no mantojuma lietas virzības. Tās sastāv no notāra izmaksām, valsts nodevām un izdevumiem, kas ir par ieskatīšanos valsts reģistros.

Zvērinātu notāru atlīdzība Latvijā visiem notāriem ir vienāda un tiek noteikta saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 737 .

Savukārt nodevu apmērs valstij tiek atrunāts MK noteikumos Nr. 1250.

Pēc tam, kad mantinieks saņem apliecību, tam jāiesniedz šis dokuments attiecīgajās valsts un citās iestādēs, lai reģistrētu savas īpašumtiesības un saņemtu sev pielemto mantojumu vai tā daļu, samaksājot visas izmaksas un nodevas, ko pieprasa attiecīgā iestāde.

The post Mantojuma apliecības saņemšanas darbības kārtība appeared first on Juristam.lv.

Saturs:

• Šķiršanās pie notāra
• Šķiršanās tiesā
• Šķiršanās, ja ir noslēgts laulības līgums
• Šķiršanās ar citas valsts pilsoni
• Kādi dokumenti nepieciešami?
• Laulības šķiršanas izmaksas

Laulības šķiršana pie notāra

Laulības šķiršana pie notāra ir daudz ātrāka un vienkāršāka – notārs palīdz sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, kā arī nosūta informāciju attiecīgajām iestādēm – gan dzimtsarakstu nodaļai vai mācītājam, kurš laulāja, gan arī migrācijas lietu pārvaldei. Taču jāņem vērā, ka pie notāra vērts doties tad, ja laulātajiem nav domstarpību par mantas sadali, kā arī par nepilngadīgo bērnu aizgādību saistītiem jautājumiem.

Notāram laulātie var iesniegt jau gatavu iesniegumu, kurā apliecināta savstarpēja vienošanās un vēlme laulību šķirt bezstrīdu ceļā. Otrs variants ir iesnieguma sastādīšanu uzticēt notāram, tikai tad jārēķinās ar papildu izmaksām.

Laulības šķiršana tiesā

Laulības šķiršana tiesā ir sarežģītāka un laikietilpīgāka, tādēļ to vajadzētu izmantot tikai, ja abām pusēm nav izdevies panākt vienošanos par kādiem būtiskiem jautājumiem vai laulību šķirt vēlas tikai viena puse, bet otrs laulātais tam nepiekrīt. Tas, cik ilgs būs šķiršanās process, atkarīgs no laulātajiem pašiem – jo ātrāk izdosies panākt vienošanos par strīdīgajiem jautājumiem, jo drīzāk tas beigsies. Piemēram, ja laulātie sadarbojas ar tiesu, iesniedz vajadzīgos pierādījumus par kopīgo mantu, tiesnesis ātrāk var pieņemt lēmumu par tās sadalīšanu.

Tomēr jāņem vērā arī laika patēriņš, kas saistīts ar tiesas darbību – vispirms tiek noteikts datums, kad lieta tiks izskatīta. Kad uzklausītas abas puses, tiek pieņemts lēmums par laulības šķiršanu vai laiku laulības samierināšanai. Tas var ilgt līdz 6 mēnešiem.

Samierināšanās laiks var tikt noteikts, ja:

• Laulātie šķirti dzīvo mazāk kā trīs gadus;
• Tiesnesis uzskata, ka laulību var glābt;
• Nav konstatēti vardarbīgi apstākļi un nav citu nepārvaramu iemeslu, kādēļ kopdzīve nav iespējama.

Laulības šķiršana, ja noslēgts laulības līgums

Ja noslēgts laulības līgums, šķiršanās gadījumā tiek pildīta līgumā noteiktā vienošanās. Piemēram, ja tajā norādīta mantas kopība, viss, kas laulātā īpašumā bijis pirms stāšanās laulībā, kā arī iegūts laulības laikā, tiek uzskatīts par kopīgu un nedalāmu, tādēļ šķiršanās gadījumā tiek sadalīts vienādās daļās.

Savukārt, ja līgums noslēgts par mantas šķirtību, katram laulātajam ir tiesības paturēt gan to mantu, kas bija viņa īpašumā pirms došanās laulībā, gan arī brīvi rīkoties ar to, kas iegūta, esot laulībā.

Mantas sadale nav vienīgais aspekts, par kuru var vienoties, slēdzot laulības līgumā. Tajā var tikt iekļauti arī punkti par bērnu aizgādību, uzturlīdzekļiem un citiem būtiskiem jautājumiem.
Ja laulības līguma nav, vienādas juridiskās tiesības uz bērniem ir abiem vecākiem. Domstarpību gadījumā visus ar bērnu aizgādību saistītos jautājumus lemj tiesa.

Laulības šķiršana ar citas valsts pilsoni

Ja laulība slēgta ar citas valsts pilsoni, tās šķiršanas process daudz neatšķiras no tādas laulības šķiršanas, kas slēgta starp diviem Latvijas valsts pilsoņiem.

Ja puses ir vienojušās par tādiem aktuāliem jautājumiem kā mantas sadalīšana un rūpes par bērniem, laulību var šķirt pie zvērināta notāra. Savukārt, ja radušās domstarpības, atliek vērsties tiesā. Ja process notiek, ievērojot cilvēktiesību standartus un Briseles IIbis regulu, šķiršanās faktu akceptēs arī citās Eiropas valstīs. Sarežģījumi var rasties, ja viens no laulātajiem ir trešās valsts pilsonis.

Šķiršanās prasību tiesā prasītājs iesniegt var pat tad, ja otra puse nav sasniedzama un tiesas procesā dalību neņem. Lai arī tiesa cenšas atrast otru laulāto, tomēr, ja tas neizdodas, laulība var tikt šķirta arī bez viņa klātbūtnes.

Eiropas Savienības regulas paredz – ja laulībā ar nepilsoni dzimuši bērni, strīdu gadījumā domstarpības tiek risinātas tās valsts tiesā, kura ir nepilngadīgo bērnu faktiskā dzīvesvieta. Piemēram, ja laulība šķirta Latvijā, taču bērni uzturas Šveicē, visas domstarpības par bērniem tiks izskatītas tur.

Kādi dokumenti nepieciešami?

Šķirot laulību pie notāra, iesniegumā jānorāda:

• Abu laulāto vārdi, uzvārdi, personas kodi;
• Datums, kurā laulība slēgta, kā arī reģistra ieraksta numurs;
• Valsts un iestāde, kur laulība slēgta;
• Informācija par pāra nepilngadīgajiem bērniem, kā arī par jautājumiem, kas skar viņu aizgādību;
• Ziņas par kopīgās mantas sadali;
• Kādi pēc šķiršanās būs laulāto uzvārdi

Laulības šķiršanas iesniegums nav vienīgais iesniedzamais dokuments. Nepieciešams iesniegt arī laulības apliecības oriģinālu vai dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu izziņu. Tāpat vajadzīga arī atsevišķi rakstiska vienošanās par bērnu aizgādību un mantas sadali.

Savukārt, ja laulību izlemts šķirt tiesā, jāiesniedz prasības pieteikums par laulības šķiršanu, kurā norādīts:

• Tiesas nosaukums, kurai prasība adresēta;
• Prasītāja vārds, uzvārds un personas kods;
• Atbildētāja vārds, uzvārds un citi personas dati;
• Prasība, tās pamatojums un pierādījumi;
• Likums, uz kā pamata prasība tiek iesniegta;
• Informācija par pieteikumam pievienotiem dokumentiem

Pieteikumā jāmin arī informācija par to, cik ilgi laulātie jau dzīvo šķirti, kāda ir otra laulātā attieksme pret laulības šķiršanu, vai ir izdevies vienoties par bērnu aizgādību, mantu sadali un citiem nozīmīgiem jautājumiem.

Laulības šķiršanas pieteikums jāiesniedz divos eksemplāros un tam jāpievieno laulības apliecības oriģināls, dokumenti, kas pamato apstākļus, kā dēļ tiek prasīta laulības šķiršana, kopīgo bērnu dzimšanas apliecības kopijas (uzrādot oriģinālus), kā arī citi dokumenti, kas var būt noderīgi (piemēram, izziņas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un dokumentus, kas apliecina laulāto mantisko stāvokli). Tāpat pieteikumam jāpievieno arī kvīts par valsts nodevas apmaksu.

Laulības šķiršanas izmaksas

Tas, cik maksā laulības šķiršana, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Šķiršoties tiesā, jārēķinās ar valsts nodevu, kas šobrīd ir 142,29 eiro. Ja aktuāla arī kopīgas mantas sadale, tā paredz atsevišķas nodevas apmaksu. Tās apmērs atkarīgs no sadalāmās mantas kopējās vērtības. Atkarībā no apstākļiem, iespējami arī citi tiesas izdevumi.

Šķiršanās pie notāra izmaksā aptuveni 100 eiro. Ja ir vēlme, ka notārs sagatavo arī pieteikumu, būs jāšķiras no papildu summas.

The post Kā notiek laulības šķiršana – tiesā vai pie notāra? appeared first on Juristam.lv.

Saturs:

• Līguma būtība
• Mantas šķirtība
• Mantas kopība
• Kā noslēgt?
• Cik maksā?
• Kas notiek šķirot laulību?
• Paraugs

Laulības līguma būtība

Laulības līgums ir specifisks līgums, ar kā palīdzību tiek noteiktas, regulētas vai izbeigtas attiecības, kas saistītas ar laulāto īpašumu. Iemesli, kādēļ laulības līgums tiek slēgts, mēdz būt dažādi, taču bieži tas tiek slēgts, jo:

• Laulība tiek slēgta atkārtoti. Šādā gadījumā līgums ļauj izvairīties no situācijas, kad uz mantojumu pretendē bērni no iepriekšējās laulības, ar kuriem nav bijušas labas attiecības;
• Laulātie uzņēmušies kredītsaistības. Ņemot vērā, ka mūsdienās daudz īpašumu tiek iegādāti kredītā, laulības šķiršana var radīt zināmus sarežģījumus. Partnerim, kurš pārsvarā rūpējies par aizdevuma atmaksu, var šķist, ka otrai pusei šķiršanās gadījumā daļa no īpašuma nemaz nepienākas. Protams, šādas nesaskaņas var risināt ar tiesas starpniecību, taču, pirmkārt, tas nozīmē diezgan ievērojamas izmaksas – piemēram, jāsedz valsts nodeva un jāmaksā par jurista sniegtajiem pakalpojumiem. Otrkārt, tas ir arī ievērojams laika patēriņš – bieži vien jārēķinās ar nogurdinošu tiesvedības procesu pat vairāku gadu garumā. Turklāt, ejot tiesvedības ceļu, jāņem vērā vēl kāds faktors – Latvijas likumdošana. Saskaņā ar Civillikumu par abām pusēm piederošu manta tiek noteikta tikai tad, ja nav iespējams norādīt, kādu summu katrs no laulātajiem tajā ieguldījis. Tātad – ja laulības līguma slēgšana nav notikusi, pusei, kura nav piedalījusies ar īpašuma iegādi saistīto kredīta maksājumu veikšanā, ir diezgan bezjēdzīgi cerēt uz daļu no tā, neskatoties uz to, ka īpašums iegādāts laulības laikā. Ja puse, kura ir veikusi kredīta maksājumus, spēs to pierādīt, īpašums var palikt tikai viņam.

Lai sevi pasargātu no sarežģītām situācijām, daudzi izvēlas slēgt laulības līgumu. Tajā, abām pusēm savstarpēji vienojoties, var noteikt gan mantas šķirtību, gan visas laulātajiem piederošās mantas kopību.

Laulības līgums par mantas šķirtību

Mantas šķirtība nosaka, ka šķiršanās gadījumā katrs laulātais savā īpašumā patur ne tikai to mantu, kas viņam piederējusi  pirms stāšanās laulībā, bet viņam ir tiesības arī brīvi rīkoties ar to, ko iegādājies laulības laikā, neatkarīgi no dzīvesdrauga. Citiem vārdiem sakot – katra no pusēm patur īpašumtiesības uz savu kustamo un nekustamo mantu. Vienojoties par mantas šķirtību katram no laulātajiem ir tiesības rīkoties ar sev piederošo mantu pēc saviem ieskatiem.

Jāpiebilst, mantas šķirtība attiecas uz visu abu laulāto mantu. Tātad to nevar noformēt tikai, piemēram, attiecībā uz dzīvokli, māju vai automašīnu. Taču šādā situācijā iespējamas kopīpašuma tiesības uz, piemēram, māju vai citu nekustamo īpašumu, kā arī citu objektu. Tomēr tas nenozīmē, ka objekts būs abu laulāto kopīpašums.

Mantas kopība

Savukārt, ja laulības līgums nosaka laulāto mantas kopību, abiem laulātajiem piederošā manta – gan pirms tam, gan laulības laikā iegūtā, tiek apvienota vienā veselumā. Atsevišķi var izdalīt mantu, kas paliek ārpus mantas kopības.

Noslēdzot līgumu, kas paredz mantas kopību, abām pusēm jāvienojas, kā tiks pārvaldīta mantas kopība, un, kurš no laulātajiem par to būs atbildīgs. Ir iespējama arī vienošanās, ka mantas kopību pārvalda abi laulātie.

Saskaņā ar likumdošanu, ka par otra laulātā parādsaistībām laulātais atbild ar savu atsevišķo mantu tikai tad, ja  ar kopībā esošajām mantām un otra laulātā atsevišķo mantu nepietiek.

Laulības līgumā iespējams vienoties par noteikumiem, kas attiecas uz mantojuma kārtošanu, ja viens no laulātajiem laulības laikā mirst, kā arī, ja puses vienojas par mantas šķirtību, bet arī vēlas paturēt izvēles tiesības, lemjot, kam novēlēt savu mantu.

Tāpat, laulības līgums var ietvert arī punktus par saistībām pēc laulības šķiršanas, piemēram, par to, pie kura no laulātā dzīvos bērni, un kāds būs uzturlīdzekļu apmērs.

Svarīgi ņemt vērā, ka līguma punktiem jābūt skaidri definētiem, lai nesaskaņu gadījumā tie nebūtu viegli pārprotami un dažādi interpretējami.

Kā noslēgt laulības līgumu?

Laulības līgumu slēdz personas, kas stājušās likumīgā laulībā (vīrs un sieva), turklāt abām personām jābūt rīcībspējīgām. Līgumu iespējams slēgt tikai pašiem personiski,  līguma slēgšanas brīdī esot klāt abām pusēm. Pilnvaroto starpniecība šajā gadījumā nav iespējama.

Laulības līgumu var slēgt:

• Uzreiz pēc laulības slēgšanas;
• Jebkurā laikā, kamēr laulība ir oficiāli reģistrēta;
• Pirms laulības slēgšanas (tādā gadījumā līgums stājas spēkā pēc laulības slēgšanas). Šis variants izplatīts gadījumos, kad personas jau pirms laulības slēgšanas dzīvo kopā. Mūsdienās tā ir izplatīta parādība – neprecētie pāri kopā nodzīvo vairākus gadus un, protams, šajā laikā tiek iegūta arī kopīga manta.

Laulības līguma reģistrācija Latvijā notiek Uzņēmumu reģistrā. Lai veiktu reģistrāciju, jāiesniedz:

• Reģistrācijas pieteikums;
• Līgums trīs eksemplāros;
• Laulības apliecības kopija;
• Kvīts par valsts nodevas samaksu;
• Kvīts par publikācijas apmaksu laikrakstā ‘’Latvijas Vēstnesis’’

Pēc pieteikuma izskatīšanas laulātie saņem rakstveida lēmumu par mantisko attiecību reģistrāciju vai atteikumu šo procedūru veikt. Atteikuma iemesli var būt dažādi, piemēram, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai arī tie nav noformēti atbilstoši prasībām.

Ar kādām izmaksām jārēķinās, slēdzot laulības līgumu?

Valsts nodeva ir 14,23 Eur, savukārt – publikācija laikrakstā ‘’Latvijas Vēstnesis’’ izmaksā 9.25 Eur. Pārējās laulību līguma izmaksas var atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem, piemēram:

• Tā, cik apjomīgs ir līgums;
• Saistošo ierakstu skaita zemesgrāmatā un komercreģistrā;
• Tā, vai laulības līgumu sastāda laulātie paši vai to dara zvērināts notārs. Sarežģītākās situācijās aktuāla var būt arī advokāta konsultācija.

Kā notiek šķiršanās, ja noslēgts laulības līgums?

Ja laulāto mantiskās attiecības nosaka laulības līgums, tad šķiršanās gadījumā mantas sadale notiek atbilstoši līgumā minētajiem nosacījumiem.

Šķirot laulību, beidzas arī laulības līgums, taču jāņem vērā, ka tas attiecas tikai uz mantiskajām attiecībām. Citas līgumā norādītās saistības ir spēkā paliekošas.

Laulības līguma slēgšana sniedz papildu drošību un ļauj aizsargāt savas tiesības laulības šķiršanas un dažādu domstarpību gadījumā.

Laulības līguma paraugs

Gatava laulības līguma paraugs pieejams lejupielādei:

The post Laulības līgums – mūsdienu nepieciešamība? appeared first on Juristam.lv.